Par Biedrību

Valde

LNB valdes sastāvs
LNB valdes priekšsēdētājs- Kārlis Bicāns
LNB valdes priekšsēdētāja vietnieks- Egils Valeinis un Dāvis Ozoliņš
LNB sekretārs – Rolfs Ozols
LNB mantzinis – Māris Buks
LNB valdes locekļi- Kaspars Auslands un Igors Aksiks

Statūti

Latvijas Neiroķirurgu biedrības statūti

1. Vispārīgie noteikumi.

 

1.1. Biedrības nosaukums ir “Latvijas Neiroķirurgu biedrība” (turpmāk tekstā – Biedrība), nosaukuma tulkojums angļu valodā – “Latvian Society of Neurosurgeons”.

 

1.2. Biedrības darbībai nav peļņas gūšanas mērķa un rakstura.

 

1.3. Biedrības darbības mērķis ir sabiedrības veselības veicināšana atbilstoši mūsdienu medicīnas principiem un jaunākajiem sasniegumiem neiroķirurģijas specialitātē.

 

1.4. Biedrības pamatuzdevumi:

l.4.1. pilnveidot darbu medicīniskajās struktūrvienībās, kas veic neirokirurģisko aprūpi Latvijā,

1.4.2. veicināt un organizēt neiroķirurģijas apgūšanu, ieskaitot pirmsdiploma un pēcdiploma apmācību, speciālistu profesionālās sagatavotības pilnveidošanu, darba kvalitātes kontroli, kā arī sertifikāciju un resertifikāciju,

1.4.3. attīstīt sakarus ar institūcijām un organizācijām, kas palīdz uzlabot neiroķirurģiskas ārstēšanas rezultātus,

1.4.4. organizēt, seminārus, konferences, kongresus un cita veida pasākumus, lai veicinātu praktiskā un zinātniskā darba analīzi un pieredzes apmaiņu,

l .4.5. sekmēt zinātnisku publikāciju un cita veida sabiedrības veselību veicinošu iespieddarbu izdošanu,

l .4.6. popularizēt uz izskaidrot neirokirurģisko darbu iedzīvotāju vidū,

l .4.7.palīdzēt risināt neiroķirurgu ētiskās un sociālās problēmas, veicināt viņu juridisko tiesību ievērošanu, kā arī stiprināt labas prakses tradīcijas un koleģiālas attiecības,

1.4.8. veicināt jaunākā un vidējā medicīniskā personāla profesionālu izaugsmi.

 

1.5. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

 

1.6. Biedrība ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs un norēķinu konts bankā.

 

2. Biedri.

 

2.1. Biedrība sastāv no īstenajiem biedriem, goda biedriem un veicinātājiem biedriem. Lai iestātos Biedrībā, ir jāiesniedz noteikta parauga pieteikumu Biedrības valdei. Pieteikuma formu un tam pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde.

 

2.2. Par īsteno biedru var kļūt Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ārsti, kas strādā neirokirurģijas klīnikās (nodaļās) vai arī citur, ja viņu darbs ir saistīts ar neirokirurģiju. īsteno biedru uzņem Biedrībā biedru sapulce, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, īstenajam biedram ir balsstiesības biedru sapulcē.

 

2.3. Par goda biedru izvirza, ņemot vērā sevišķus sasniegumus un nopelnus Latvijas neirokirurģijas attīstības veicināšanā. Goda biedru ievēl biedru sapulce, atklāti balsojot, ar vismaz divām trešdaļām balsu no klātesošo skaita. Goda biedram ir balsstiesības biedru sapulcē, ja viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā.

 

2.4. Par veicinātāju biedru var kļūt ikviena fiziska persona, kas ar savu darbību veicina Biedrības darbības mērķa īstenošanu. Lēmumu par veicinātāja biedra statusa piešķiršanu pieņem biedru sapulce, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Veicinātājam biedram nav balsstiesību biedru sapulcē.

 

2.5. Uz biedru sapulci, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārdu viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis sapulces lēmuma pieņemšanai. Biedrības valdei ir pienākums piecu dienu laikā rakstveidā paziņot pieteicējam sapulces lēmumu un tā pamatojumu. Ja pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada.

 

2.6. Biedrība uztur savu biedru reģistru. Reģistrā esošā informācija ir pieejama tikai biedrības biedriem, profesionālām organizācijām, kurām Biedrība ir pievienojusies, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām. Citos gadījumos reģistrā esošo informāciju par biedru var izpaust tikai ar viņa piekrišanu.

 

2.7. Biedrs var izstāties no Biedrības, iesniedzot rakstisku pieteikumu valdei.

 

2.8. Ja kāda biedra rīcība nesaskan ar Biedrības statūtiem, viņu var izslēgt no Biedrības. Izslēgšanu var pieprasīt Biedrības valde, ētikas komisija, sertifikācijas komisija vai vismaz trīs balsstiesīgi biedri. Lēmumu par izslēgšanu pieņem biedru sapulce, aizklāti balsojot. Uz sapulci ir jāuzaicina biedru, kura izslēgšana ierosināta, un jādod viņam vārdu viedokļa paušanai; biedra neierašanās nav šķērslis sapulces lēmuma pieņemšanai. Lēmums par izslēgšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem.

 

2.9. Biedrības valdei ir pienākums piecu dienu laikā rakstveidā paziņot biedram lēmumu par viņa izslēgšanu no Biedrības un šī lēmuma pamatojumu.

 

2.10. Ja biedra dalība Biedrībā izbeidzas, iemaksātā biedru nauda viņam netiek atmaksāta, un viņam nav tiesību uz Biedrības īpašumu.

 

2.11. Biedram ir tiesības:

2.11.1. noteiktā kārtībā piedalīties visu Biedrības struktūrvienību izskatāmo jautājumu apspriešana un brīvi izteikt savus uzskatus,

2.11.2. iepazīties ar visiem Biedrības struktūrvienību lēmumiem un saņemt informāciju, kas ir Biedrības struktūrvienību rīcībā,

2.11.3. izvirzīt savu vai cita kandidatūru Biedrības struktūrvienību vēlēšanās, vēlēt un tikt ievēlētam tajās,

2.11.4. iesniegt lūgumus, pieprasījumus un ierosinājumus Biedrības struktūrvienībām un saņemt pamatotas atbildes iespējami īsā laikā.

 

2.12. Biedra pienākums ir ievērot un pildīt Biedrības statūtus, tajā skaitā:

2.12.1. iespējami labākā veidā veicināt Biedrības darbību un tās mērķu īstenošanu,

2.12.2. atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu aptraipīt Biedrības godu,

2.12.3. savlaicīgi sniegt Biedrībai visas pieprasītās ziņas, kas nepieciešamas statūtos noteikto uzdevumu un funkciju izpildei,

2.12.4. savlaicīgi maksāt biedru naudu noteiktajā apmērā un kārtībā.

2.12.5. no biedra naudas maksāšanas ir atbrīvoti goda biedri un veicinātāji biedri.

 

2.13. Ar biedru sapulces vai valdes lēmumu nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām (ievēlēšana vai iecelšana amatā, darījuma slēgšana), ir nepieciešama šā biedra piekrišana.

 

3. Biedrības struktūra.

 

3.1. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce un valde.

 

3.2. Biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce. Biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē tikai personīgi (bez pārstāvja starpniecības).

 

3.3. Biedrības struktūru papildina ētikas komisija, sertifikācijas eksāmenu komisija un revīzijas komisija.

 

4. Biedru sapulce.

 

4.1. Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

4.1.1. grozījumu izdarīšana statūtos,

4.1.2. Biedrības struktūrvienību locekļu ievēlēšana un atsaukšana,

4.1.3. lēmuma pieņemšana par Biedrības darba izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizēšanu,

4.1.4. biedru uzņemšana Biedrībā, biedru statusa (īstenais, goda, veicinātājs) maina vai biedru izslēgšana no biedrības,

4.1.5. citi jautājumi, kas saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

 

4.2. Biedru sapulces sasaukšana:

4.2.1. biedru sapulci sasauc valde, kas izziņo sapulces dienas kārtību ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces dienas; biedru sapulci sasauc vismaz reizi pusgada,

4.2.2. valde bez vainojamas vilcināšanās sasauc biedru sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitā daļa balsstiesīgo biedru,

4.2.3. ja pēc 4.2.2. punktā minētā rakstveida pieprasījuma saņemšanas valde vienas nedēļas laikā neizziņo sapulces sasaukšanu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.

 

4.3. Biedru sapulces norise:

4.3.1. biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no balsstiesīgajiem biedriem,

4.3.2. ja biedru sapulcei nav tiesību pieņemt lēmumu saskaņā ar 4.3.1. punktu, nedēļas laikā no jauna var izziņot biedru sapulci ar tādu pašu darba kārtību; intervāls starp sapulcēm nedrīkst pārsniegt trīs nedēļas; paziņojumu par atkārtotu sapulci jānosūta rakstiski katram biedrības biedram; atkārtoti sasauktā biedru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vismaz divi balsstiesīgi biedri,

4.3.3. ja, sasaucot biedru sapulci, ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi, sapulce nav lemttiesīga, izņemot gadījumu, kad sapulcē piedalās visi balsstiesīgie biedri,

4.3.4. biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja netiek ievēlēts cits sapulces vadītājs; sapulces gaita tiek protokolēta, protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists,

4.3.5. biedru sapulces notiek atklāti, ja sapulce nepieņem motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību.

 

4.4. Biedru sapulces lēmumi:

4.4.1. biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts citādi,

4.4.2. biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru,

4.4.3. lēmums par statūtu grozījumiem vai Biedrības darba izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem,

4.4.4. biedru sapulces lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi; statūtu grozījumi stājas spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā.

 

5. Biedrības valde.

 

5.1. Valde:

5.1.1. vada un pārstāv Biedrību,

5. l .2. pārvalda Biedrības mantu, rīkojas ar Biedrības līdzekļiem, ir tiesīga slēgt

līgumus un citus juridiskus aktus Biedrības uzdevumu realizācijai, kā arī atvērt kontus

bankās un piešķirt paraksta tiesības kontu lietošanai,

5.1.3. organizē Biedrības grāmatvedības uzskaiti,

5.1.4. veic citus pienākumus atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.

 

5.2. Valdi septiņu cilvēku sastāvā ievēl biedru sapulce uz 3 gadiem.

 

5.3. Valdes ievēlēšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu:

5.3.1. vispirms ievēl valdes priekšsēdētāju, balsojot aizklāti; lēmums par ievēlēšanu ir pieņemts, ja kandidāts saņem vairāk nekā pusi no klātesošo balsu skaita; ja no vairākiem kandidātiem neviens nav ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, nākamajā vēlēšanu kārtā piedalās tie divi kandidāti, kuri ieguvuši lielāko balsu skaitu pirmajā balsošanā; par valdes priekšsēdētāju var ievēlēt ne biežāk kā divas reizes pēc kārtas,

5.3.2. pēc tam ievēl Biedrības mantzini, balsojot atklāti; mantzinis pārrauga Biedrības ieņēmumus un izdevumus, kā arī atbild par Biedrības grāmatvedības uzskaiti,

5.3.3. pārējos piecus valdes locekļus ievēl, balsojot aizklāti; valdē tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri ieguvuši lielāko balsu skaitu; biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja kandidāts saņem vairāk nekā pusi no klātesošo balsu skaita; ja balsu skaits nav pietiekams, vai arī balsis sadalās vienādi starp vairākiem kandidātiem, sapulcei jāpieņem lēmums par nākamās vēlēšanu kārtas norisi tā, lai tiktu nodrošināta iespējami demokrātiska pārējo valdes locekļu ievēlēšana,

5.3.4. valde no sava vidus ievēl priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru; valdes sekretārs protokolē gan valdes sēdes, gan biedru sapulces un atbild par valdes dokumentu lietvedību,

5.3.5. ikviens valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt Biedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu,

5.3.6. par pienākumu nepienācīgu izpildi, kaitējuma nodalīšanu Biedrības interesēm vai uzticības zaudēšanu valdes locekli pēc valdes vai vismaz trīs balsstiesīgu biedru ierosinājuma var atsaukt ar biedru sapulces lēmumu; uz sapulci ir jāuzaicina valdes locekli, kura atsaukšana ierosināta, un jādod viņam vārdu viedokļa paušanai; valdes locekļa neierašanās nav šķērslis sapulces lēmuma pieņemšanai,

5.3.7. ja atbrīvojusies kāda no valdes locekļu vietām, valdei ir pienākums iespējami īsā laikā noorganizēt jauna valdes locekļa ievēlēšanu noteiktajā kārtībā.

 

5.4. Valdes sēdes un lēmumu pieņemšana:

5.4.1. valdes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes pusgadā; valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem,

5.4.2. valdes sēdi sasauc un vada valdes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā -priekšsēdētāja vietnieks vai cits valdes lēmumā norādītais valdes loceklis; sēdes gaita tiek protokolēta; protokolā ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu, ja lēmums netiek pieņemts vienbalsīgi; protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists,

5.4.3. valde lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

 

5.5. Valdes pārstāvības tiesības:

5.5.1. valdes locekļi pārstāv Biedrību kopīgi, pieņemot kopīgu lēmumu,

5.5.2. valdes pieņemtos lēmumus un dokumentus valdes vārdā paraksta un pārstāv valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai cits valdes lēmumā norādītais valdes loceklis,

5.5.3. paziņojumus Biedrības vārdā ir tiesīgs sniegt valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētaja vietnieks, cits valdes lēmumā norādītais valdes loceklis vai visa valde kopīgi.

5.5.4. valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs biedrību pārstāvēt atsevišķi, parējie valdes locekļi kopīgi.

 

6. Ētikas komisija.

 

6.1. Biedrības ētikas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēl biedru sapulce uz 3 gadiem, atklāti balsojot.

 

6.2. Ētikas komisija risina jautājumus, kas attiecināmi uz ārstu ētikas ievērošanu. Ētikas komisija darbojas atbilstoši nolikumam, ko apstiprina biedru sapulce.

 

7. Sertifikācijas eksāmenu komisija.

 

7.1. Biedrības sertifikācijas eksāmenu komisiju sešu līdz desmit cilvēku sastāvā ievēl biedru sapulce uz 3 gadiem, atklāti balsojot. Komisijā ir jābūt vismaz vienam universitātes docētājam neiroķirurģijas specialitātē.

 

7.2. Sertifikācijas eksāmenu komisija risina jautājumus, kas attiecināmi uz neiroķirurģijas pēcdiploma apmācību un ārstu darba kvalitātes kontroli. Komisija darbojas atbilstoši nolikumam, ko apstiprina biedru sapulce un augstākstāvoša ārstu sertifikācijas institūcija.

 

8. Revīzijas komisija.

 

8.1. Biedrības revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēl biedru sapulce uz 3 gadiem, atklāti balsojot. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst būt vienlaikus arī valdes locekļi. Revīzijas komisija sadala pienākumus, izraugoties no sava vidus komisijas priekšsēdētāju un vietnieku.

 

8.2. Revīzijas komisijas kompetence:

8.2.1. revīzijas komisija realizē kontroles tiesības, veicot iekšējo revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos; valdes locekļiem ir pienākums sniegt komisijai visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus; komisijas priekšsēdētājs sagatavo atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts biedru sapulcei,

8.2.2. pēc pārskata gada beigām revīzijas komisija pārbauda valdes sagatavoto Biedrības gada pārskatu; biedru sapulce apstiprina gada pārskatu tikai pēc revīzijas komisijas atzinuma saņemšanas; pēc apstiprināšanas Biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz ārējās kontroles institūcijām.

8.3. revīzijas komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

9. Valdes un citu struktūrvienību locekļu atbildība.

 

9.1. Valdes un citu struktūrvienību locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti Biedrībai viņu vainas dēļ.

 

9.2. Par vainu 9.1. punkta izpratnē ir jāatzīst rīcību vai bezdarbību, kas ar biedru sapulces lēmumu kvalificēta kā Biedrības statūtu pārkāpums; lēmums ir spēkā, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo.

 

 

10. Biedrības līdzekļi un manta.

 

10.1. Biedrībai var piederēt kustamā un nekustamā manta, kas tiek lietota Biedrības darbības nodrošināšanai. Biedrības finansiālos līdzekļus Veido biedru nauda, personu un organizāciju brīvprātīgi ziedojumi un citi likumā atļauti ieņēmumi.

 

10.2. Biedru naudas lielumu un maksāšanas kārtību nosaka biedru sapulce.

 

11. Biedrības darbības izbeigšana un likvidācija.

 

11.1. Biedrības darbība izbeidzas ar biedru sapulces lēmumu vai uz cita likumā noteikta pamata.

 

11.2. Biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi:

11.2. l. likvidāciju veic valdes locekļi, ja biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi,

11.2.2. ja likvidatoru ieceļ biedru sapulce, tā nosaka viņa atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību,

11.2.3. likvidatoru var atcelt ar biedru sapulces lēmumu, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru,

11.2.4. likvidatora darbību un ar to saistītās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka likums.

 

 

Biedrības pilnvarotie pārstāvji:

 

 

Biedrības valdes priekšsēdētājs:  Kaspars Auslands

 

Statūtu grozījumi apstiprināti biedru sapulcē Rīgā, 2013. g. 26. augustā

Komisijas

LNB sertifikācijas eksāmenu komisija.
Sertifikācijas komisijas vadītājs – Leonīds Lugovskojs
Serifikācijas komisijas vadītāja vietnieks – Henrijs Ozoliņš
Sertifikācijas komisijas sekretārs – Rolfs Ozols
Sertifikācijas komisijas locekļi – Rodrigo Sveržickis, Jānis Šlēziņš, Kaspars Auslands, Juris Dzenis, Igors Aksiks, Kārlis Bicāns, Jānis Stuķēns un Bassel Wehbe

LNB revīzijas komisija
Stefans Rjabcevs, Juris Dzelzītis, Elīna Ozoliņa

LNB ētikas komisija
Kārlis Bicāns, Jānis Stuķēns, Leonīds Lugovskojs

Vēsture

Apskats par LNB sagatavots pēc LNB Goda biedra T. Apiņa veiktajiem pierakstiem

Latvijas Neiroķirurgu biedrība (LNB)

Pirmie mēģinājumi Latvijas neiroķirurgu iesaistē kādā sabiedriskā profesionālā organizācijā saistās ar 1947. gadā atjaunoto pirmskara neirologu un psihiatru biedrību. Biedrības sanāksmju dienaskārtības dažādošanai tika pieaicināti Rīgas pilsētas 1. Klīniskās slimnīcas, bet vēlāk arī P.Stradiņa Republikāniskās klīniskās slimnīcas (RKS) un Baltijas kara apgabala hospitāļa neiroķirurgi. Neveiksmīgs bija neiroķirurgu mēģinājums iekļauties ķirurgu biedrības sastāvā. Pateicoties savulaik neiroķirurģijā strādājošā Rīgas medicīnas institūta (RMI) Neiroloģijas katedras darbinieka J.Bērziņa aktivitātēm 70-to gadu sākumā tika izveidota LPSR neirologu, neiroķirurgu un psihiatru biedrība ar attiecīgo nozaru sekcijām. Neiroķirurgu sekciju līdz 1977. g. vadīja Republikāniskā Neiroķirurģijas centra vadītājs docents I.Puriņš (1927.-1977.). Tālāk neiroķirurgu sekcijas darbu vadīja LPSR Valsts prēmijas laureāts profesors R.Ķikuts (1932.-2000.). Neraugoties uz LPSR neirologu, neiroķirurgu un psihiatru biedrībā dominējošo neirologu aizbildniecību, neiroķirurgu sekcija uzsāka intensīvu darbību. Regulāri notika vietējas un izbraukuma sēdes, aktīva dalība republikas, starprepubliku un Vissavienības neiroķirurgu zinātniskajās konferencēs. Regulāri tika rīkotas 3 Baltijas republiku neiroķirurgu vasaras nometņu saieti. Strauji pieauga neiroķirurģijas nozarē strādājošo pacientu skaits. Veidojās jauni neiroķirurģijas stacionāri. Tika veikta regulāra profesionālā apmācība neiroķirurģijā, it īpaši apmācot rajonu centrālo slimnīcu ķirurgus neirotraumatoloģiskās palīdzības sniegšanā. Kā cildinājums docenta I.Puriņa uzsāktajam milzu darbam bija 1985. g. 20. decembrī Rīgas Kiodarbinieku nomā sanākušo Latvijas neiroķirurģijā strādājošo speciālistu vēlme izveidot LPSR Neiroķirurgu Zinātnisko biedrību. Sanāksmē kā oficiālās personas piedalījās PSRS Neiroķirurgu zinātnisko biedrību ģenerālsekretārs profesors F.Serbiņenko (Maskava), N.Burdenko v.n. Centrālā Neirokirurģijas institūta organozatori- metodiskās daļas vadītājs docents V.Jarcevs (Maskava) un LPSR Zinātnisko biedrību vadītājs profesors A.Bļugers (Rīga). Par LPSR Neiroķirurgu zinātniskās biedrības (NZB) valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Republikāniskā Neiroķirurģijas centra vadītāju profesoru R.Ķikutu. LPSR NZB valdes sastāvā tika ievēlēti neiroķirurģisko stacionāru nodaļu vadītāji: J.Ozoliņš (slimnīca „Gaiļezers”), T.Apinis. A.Grīslītis (abi RKS). I.Lūkins (Bērnu klīniskā slimnīca), Ā.Beķeris (Rīgas pils. 1.Klīniskā slimnīca), K.Treimanis (Traumatoloģijas institūts), N.Mazurenko (Rēzekne) un P.Muižnieks (Daugavils). Par LPSR NZB sekretāru tika izvirzīts I.Māķēns (RKS). Vades locekļi izveidoja revīzijas un ētikas komisiju, kā arī tika izraudzīts kasieris.

Laika gaitā Biedrības valdes priekšsēdētāja pienākumus no 1985.-1989. g. izpildīja profesors R.Ķikuts, no 1989. – 1995.g. LPSR Valsts prēmijas laureāts profesors J.Kupčs (1940.-1995). No 1995. – 2001.g.un no 2004.-2008.g LNB prezidents bija profesors J.Ozoliņš. Starplaikā LNB valdi no 2001. – 2004.g. vadīja profesors V.Keris. Laikaposmā no 2008.-2013.g. biedrības vadības groži atradās dr.R.Briča rokās, bet no 2013.g. nogales par LNB Valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts dr.K.Auslands.

LPSR Neiroķirurgu zinātniskās biedrības (NZB) atzīšana „de jure” notika 1986. g. martā. Biedrība vairākkārtīgi mainījusi savu nosaukumu. Atjaunojoties Latvijas Republikai, biedrība tika pārdēvēta par Latvijas Neiroķirurgu asociāciju. 2005.g. šo nosaukumu nomainīja patreizējais nosaukums „Latvijas Neiroķirurgu biedrība”.

1985. gada LNB dibināšanas sēdes dokuments un 1995. gada bildes no LNB 10 gadu jubilejas atskaites/pārvēlēšanas konferences (materiālus sagatavojis docents L.Lugovskojs)

LNB ir Baltijas Neiroķirurgu asociācijas dalībniece ar patstāvīgu pārstāvniecību tās valdē. LNB biedri ir daudzu starptautisku neiroķirurgu organizāciju biedri un konferenču dalībnieki.

Par LNB Goda biedriem nominēti K.Arājs (1915. – 2005.g.), docents T. Upners (1898. – 1992.g.), T.Apinis, I.Lūkins, A.Putniņa.

Par Latvijas Ārstu biedrības Goga biedriem K.Arājs un T.Apinis.